Slavenību fobijas

Katrs no kaut kā baidoties. Pētnieki uzskata, ka gandrīz katram esot arī kāda fobija, vai citiem vārdiem sakot, hroniskas un sevišķi mokošas bailes. Zem šī jēdziena iekļaujas gan visai tipiskas bailes, kā baidīšanās no zirnekļiem, ko sauc par arahnofobiju un, daudz retākas fobijas, kas atstāj nopietnu iespaidu uz cilvēku dzīvi, piemēram, sociofobija, vai bailes no cilvēkiem. Arī slavenības nav izņēmums, tāpat kā vairumam cilvēku, ciešot no dažādām fobijām.

Par Šausmu Tēvu dēvētais režisors Alfrēds Hičkoks un šausmu žanra klasiku Psiho, Putni un Vertigo autors, cieta no visai neparastas fobijas, ko sauc par ovofobiju (como apostar em futebol), kas nozīmē bailes no olām. Viņš ir vairākkārtīgi apgalvojis, ka tās viņam esot šausmīgākas par jebkuru šausmu filmu. Hičkoks nekad ne reizes neesot pagaršojis olu saturošu maltīti un esot kategoriski atteicies atrasties olu tuvumā. Saplēstas olas aina, baltajam, gludajam un apaļajam priekšmetam sašķeļoties, lai no tā izlītu dzeltens staipīgs šķidrums, esot pats pretīgākais, ko režisors vispār varot iedomāties.

Amerikāņu televīzijas dīva Opra Vinfrija ciešot no smagas fobijas pret košļājamo gumiju košļāšanas. Bailes esot uzradušās bērnībā, kad Opras vecmāmiņa esot vākusi sakošļātas košļenes un glabājusi tās aiz sekcijas stikla. Oprai tas esot šķitis tik pretīgi, ka košļājamās gumijas izraisot šausmas un riebumu visā turpmākajā dzīvē. Reiz viņa esot izmetusi ārā šķīvi, tikai tādēļ, ka uz tā atradusi košļeni. Ņemot vērā fobijas ietekmi uz dīvu, nav pārsteidzoši, ka viņas šovu filmēšanas studijā, košļenes ienest ir kategoriski aizliegts. Pirms katras pārraides ierakstīšanas, apsardzes personāls rūpīgi pārliecinoties, lai neviens no skatītājiem, Opras kolēģiem un raidījuma viesiem, nepārkāptu košļeņu aizliegumu.

Lieliskais iekarotājs Napoleons Bonaparts, arī Francijas imperators, kura pakļautībā reiz bija gandrīz visa Eiropa, paniski baidījās no kaķiem. Šo fobiju sauc par Ailurofobiju un, citiem mīlīgie un pūkainie mājdzīvnieki, tās cietējus stindzinot līdz pat kauliem. Vēsturē nav saglabājušās liecības par to, kā leģendārais kara vadonis iemantojis šādas neparastas bailes, zināms ir tikai tas, ka pat viens skats uz maziņu kaķēnu esot bijis gana, lai imperators kristu panikā. Turklāt Napoleons nav vienīgais iekarotājs ar šādu fobiju. Šāda fobija bijušas arī Hitleram, Musolini un Jūlijam Cēzaram. Ironiski, ka vīriem, kuri nav bijušies mest izaicinājumu visas pasaules armijai, trīcējušas kājas ņaudošu kaķēnu klātbūtnē.

Slavenais aktieris un mūziķis Bilijs Bobs Torntons cieš no vairākām fobijām. Viņš cieš no kromofobijas – bailēm no spilgtām krāsām. Tāpat aktieri nomokot bailes no antīkām mēbelēm. Katrs galdniecības paraugs, kas tapis agrāk par 1950. gadu, uzdzenot, Holivudas filmu drūmo tēlo tēlotājam, nelabas bailes. Pats Torntons apgalvo, ka antīko mēbeļu baiļu cēlonis esot kāds restorāna, kā interjeru veidojušas tikai senlaicīgas mēbeles, apmeklējums. Restorāns esot bijis tik pārpildīts, un senās baroka mēbeles tik apjomīgas, ka sākusies liela drūzmēšanās cauri šaurajām ejām starp galdiem. Starp citiem apmeklētājiem iespiestais aktierim esot šķitis, ka viņam nepietiekot vietas, lai ievilktu elpu, kas esot izraisījis panikas lēkmi. Torntonam esot arī trešā fobija – kolorfobija, kas ir bailes no klauniem, ko aktieris dala ar citu kolēģi – Džoniju Depu.