Populārākie deju stili

Deju cilvēki pazīst jau kopš pašiem pirmsākumiem. Cilvēks vienmēr ir izjutis saikni ar mūziku, ritmu un vēlējies tiem kustēties līdzi. Laika gaitā ir izveidojušies daudzi, ļoti atšķirīgi deju stili. Pēc tam šiem pamata deju stiliem izveidojās arī apakš stili un nu jau deju klāsts ir tik milzīgs, ka tam grūti izsekot līdzi. Šeit esam mēģinājuši apkopot dažus no populārākajiem deju stiliem, ko pazīstam šodien.

Eiropas balles dejas ir radušās Eiropā jau ap 15. gadsimtu. Balles un līdz ar to arī dejas bija paredzētas tikai aristokrātiem. Balles norisinājās pilī un uz tām tika aicināti tikai augstdzimušie. Viņiem apgūt balles deju soļus bija obligāts nosacījums. Vēlāk, kad balles tika rīkotas arī plašākai sabiedrībai, balles dejas kļuva arvien populārākas. Tās mainījās līdzi laikam un attīstījās. Mūsdienās populārākās balles dejas ir, piemēram, valsis, fokstrots un kviksteps. Šīm dejām raksturīgs ciešs satvēriens ar partneri un graciozas kustības.

Latīņamerikas dejas ir cēlušās Latīņamerikā, taču liela ietekme šo deju attīstībā bijusi eiropiešiem. No Latīņamerikas nāk deju pamata soļi, tērpi un dejas figūras. Tām raksturīgi vaļēji satvērieni bez kontakta ar partneri. Latīņamerikas dejas parasti ir ātras un karstasinīgas. Pie populārākajām Latīņamerikas dejām varam pieskaitīt, piemēram, rumbu, ča-ča-ča un salsu, Brazīlijas sambu, casino, lambadu, Dominikas merengi, Argentīnas tango, pasadobli u.c.

Tautas dejas jeb folkdance ir ļoti plaša deju grupa. Katrai tautai ir savas tradicionālās tautas dejas, kas cieši saistītas ar konkrētās atautas izcelsmi, folkloru un kultūru. Šīs dejas parasti tiek dejotas tautas tērpos, kas arī katrai tautai ir ļoti atšķirīgi. Parasti šādas dejas var apgūt folkloras kopās un pašdarbības kolektīvos.

Balets ir viena no zināmākajām un arī sarežģītākajām dejām. Par baleta izcelsmi vienotas versijas nav. Viena no versijām ir tāda, ka tas radies ap 16. gadsimtu Francijā. Cits uzskats, ka tas cēlies jau ap 15. gadsimtu Itālijā, Milānā. Lai vai kā, mūsdienās balets tiek uzskatīts par vienu no elegantākajām un graciozākajām dejām. Baletdejotājiem jābūt īpašu lunkaniem, ar labu līdzsvara izjūtu un koordināciju, jo daudzi baleta deju soļi ir sarežģīti un bez iepriekšējiem treniņiem tos izpildīt nemaz nav iespējams. Mūsdienās arī baletam izveidojušies vairāki apakš virzieni.
Ziemeļamerikas dejas, kā noprotams, nāk no ASV. Tās radušās 20. gadsimtā džeza mūzikas stila ietekmē. Sākumā šīs dejas bija raksturīgas melnajai rasei, taču tās ļoti iepatikās arī baltādainajiem un tālākajā dejas attīstībā liela ietekme bijusi arī eiropiešiem. Kā galvenā un senākā Ziemeļamerikas deja parasti tiek uzskatīta lindijs. Vēlāk tas sazarojās un radās arvien jauni deju stili, piemēram, svings un džaivs. Mūsdienās no tiem attīstījušās arī tādas dejas kā balboa, šags, pušs, vips. Pēc tam, kad Ziemeļeiropā popularitāti ieguva rokenrols, izveidojās arī tāda deja kā bugi-vugi, bet vēl vēlāk, attīstoties disko mūzikai, radās hāstls un diskofokss.

Ielu dejas ir viens no mūsdienīgākajiem deju stiliem. Arī ielu deju aizsākumi meklējami Ziemeļamerikā. Ielu dejas vairāk ir saistītas ar tādiem mūzikas žanriem kā hip-hops un r&b. Patiesībā ielu dejas ir ļoti daudzu citu deju stilu apvienojums. Tās ietver hip-hop deju, breika, najlepsie tipy na stavkovanie, poppinga, lokinga un citu deju elementus. Ielu dejās nav konkrētu noteikumu un deju soļu. Viss ir ap radošumu un pēc iespējas sarežģītākām kustībām.